Par datorspēlēm un to iespaidu uz bērnu psihi ir rakstīts ļoti daudz. Gandrīz visu speciālistu viedokļi sakrīt, ka aizraušanās ar virtuālajām spēlēm atstāj negatīvu iespaidu uz veselību un cilvēka psihi. Ļoti aktuāls, šis jautājums ir attiecībā pret bērnu aizraušanos pavadīt brīvo laiku spēlējot datorspēles. Vai tik tiešām virtuālās spēles tik ļoti iespaido bērnu psihi?

Datorspēļu psiholoģija.

Datorspēles – tas ir cilvēka mēģinājums pakļaut sev realitāti. Manipulējot ar virtuālo pasauli, spēlētājs jūtas nevis kā skatītājs, bet kā dalībnieks, kā radītājs. Virtuālajā pasaulē, atšķirībā no reālās pasaules viss notiek vienā acumirklī. Nospied pogu un saņem attiecīgo rezultātu. Nevajag gaidīt, nevajag piepūlēties.

Spēle – tā ir vienkāršota realitātes imitācija. Ir ļoti viegli iemācīties pārvaldīt tādu realitāti. Psihologi apgalvo, ka vinnējot, pārvarot kārtējo līmeni, cilvēks sāk justies tā, it kā viņš būtu sasniedzis zināmus rezultātus, ka viņš ir gudrs, bet tās ir ļoti patīkamas sajūtas. Pat, pieaugušiem cilvēkiem datorspēles var kļūt par pašrealizācijas veidu, nemaz jau nerunājot par bērnu.

Datorspēļu iespaids uz nenoformēto bērnu psihi.

Virtuālo tēlu spilgtums un dinamisms piesaista bērnu. Viņam tiek dota iespēja manipulēt ar jaunu, interesantu realitāti. Visā datorspēļu pasaulē viņš jūtas svarīgs, viņš pats visu izlemj, pats visu panāk un jūtas drošs, gudrs, pieaudzis. Spēle rada neierobežotas iespējas. Liels risks bērniem nokļūt atkarīgo lokā ir tad, ja vecāki nedod viņiem iespēju realizēties ikdienā. Ja bērnam nav iespējas realizēties reālajā pasaulē, tad palīgā nāk virtuālā pasaule.

Pazīmes, kuras signalizē par datorspēļu atkarības veidošanos.

Spēles laikā bērns atsakās reaģēt uz lūgumiem, kļūst agresīvs, ja kāds cenšas novērst viņa uzmanību.

Viņš visu laiku runā par datorspēlēm, ar nepacietību gaida atgriešanos pie monitora.

Ja bērnam aizliedz datorspēles vai ierobežo laiku, bērnam paliek slikts, nomākts garastāvoklis.

Ja nav iespēja spēlēt datorspēles, tad reālajā pasaulē nevar atrast sev nodarbošanos.

Attīstās asa nepieciešamība spēlēt datorspēles.

Kādas briesmas slēpjas aiz nevainīgajām datorspēlēm.

Pirmais, uz ko zinātnieki vērš uzmanību – tā ir zināma agresivitātes palielināšanās bērniem, kuri spēlē cietsirdīgas spēles. Regulāra ’’kara darbību’’ atkārtošana, formē apziņu, ka lai sasniegtu rezultātus vajag būt maksimāli agresīvam. Nogalinot spēles varoņus bērns izjūt baudu. Tas provocē agresijas stāvokļa fiksēšanu. Tā, savukārt, tiek pārnesta reālajā dzīvē.

Bērni, kuri jau no agras bērnības spēlē datorspēles, bieži vien reālajā dzīvē saskaras ar sadarbības un saskarsmes problēmām. Pētījumi parāda, ka viņi nav ieinteresēti kontaktu dibināšanā ar apkārtējiem cilvēkiem. Viņi slikti saprot citu cilvēku jūtas un emocijas, nerēķinās ar viņu vajadzībām, bet tas nozīmē, ka nav spējīgi veidot produktīvu saskarsmi.

Pirmsskolas vecuma bērni, kuri pavada daudz laika spēlējot datorspēles, uztver virtuālos tēlus, bet slikti reaģē uz skaņas signāliem. Tas nozīmē, ka bērns skolā slikti mācīsies. Viņi nav spējīgi adekvāti uztvert skaņas signālus, un tas manāmi ietekmē viņu sekmes.

Spēles, kuras tiek spēlētas vakaros izraisa bezmiegu. Tās saīsina dziļā miega fāzi, kuras laikā atpūšas nervu sistēma, tiek pārstrādāta un sistematizēta dienas laikā iegūtā informācija.

Psihiskie traucējumi, kurus rada pārlieku liela aizraušanās ar datorspēlēm:

Demonstratīva uzvedība.

Agresivitāte.

Nepietiekami attīstīta valoda.

Pārlieku liela uzbudināmība.

Miega traucējumi.

Traucēts kontakts ar apkārtējiem.

Trauksme.

Emocionālās sfēras traucējumi.

Problēmas ar socializāciju.

Koncentrēšanās traucējumi.

Bet tagad, medus karote darvas mucā.

Daži speciālisti apgalvo, ka saprātīga datora spēļu izmantošana var labvēlīgi ietekmēt bērna attīstību. Ja pareizi piemeklē spēli un ierobežo konkrētu laiku ( pirmskolas vecumam bērniem tas nedrīkst pārsniegt 10 minūtes), tad spēles rezultātā var izveidoties māka ātri pieņemt lēmumus, attīstīt loģisko domāšanu, uzmanību, koordināciju un māku saplānot savas darbības.

Pilnībā norobežot bērnu no datorspēlēm mūsdienās ir grūti, arī speciālisti iesaka neizmantot galējības. Lai izslēgtu atkarību no datorspēlēm pietiks ar to, ja jūs sava bērna dzīvi piepildīsiet ar interesantiem, spilgtiem notikumiem. Ja vecāka savam bērnam velta pietiekami daudz pozitīvas uzmanības, piedāvā alternatīvus darbošanās veidus, viņam izstrādājas noturīga imunitāte pret datorspēlēm.

 

 

Pasaules kopējais spēļu tirgus tiek lēsts ka apgroza vairāk nekā 90 miljardus Eiro gadā, bet mobilo telefonu spēles vien apgroza 25 miljardus dolāru un tas ir pietiekami liels skaitlis ja ņem vērā to, ka pirms 10 gadiem šādi mobilie telefoni, jeb viedtālruņi nemaz nebija. Mobilie telefoni taču ir mums visiem un parasti lieākā daļa spēles izmanto tieši “freemium” modeli, kur spēlīti var nolādēt par velti, bet lai varētu iegūt papildus dzīvības vai tikt uz augstākiem līmeņiem ir jāmaksā īsta nauda. Tas tad arī ir ļāvis šai industrijai izaugt līdz milzu apjomam un 2015.g ads varētu būt pirmais, kurā mobilo telefonu spēles apsteigs spēļu konsoles ar līdz pat 30 miljardiem dolāru lielu apgrozījumu kas jau būs aptuveni 1/3 daļa no kopējā spēļu tirdus. Lielākās mobilās platformas Apple un Google arasti iekasē l’diz pat 30% no visas maksas, kas tiek veiktas šajās spēlēs un tāpēc abas kompānijas gadā nopelna vairāk kā 3 miljardus dolāru tikkai no tā, ka citi cilvēki veido šīs sēles un patērētāji tās izmanto un par tām ir gatavi maksāt. Un tā, kā tiek prognozēts, ka mobilo telefonu spēles sastādīs pat 40 miljardus dolāru līdz 2017. gadam, tad ir skaidrs, kāpēc visas lielās spēļu kompānijas no konsolēm un datorspēlēm sāk lēnām pāriet uz mobilo telefonu platformām. Protams, šādas spēļu konsoles nekur nepazudīs, bet mobilo spēļu tirgus noteikti sāks izplatīties aizvien ātrāk un ātrāk.

Un padomājiet nākotnē, kad mobilie telefoni būs tik ātri, ka tos varēs pieslēgt pie lieliem monitoriem, tad vairs šādas spēļu konsoles nebūs vajadzīgas un būs iespējams spēlēt spēles pa taisno no mobilā telefona, jo jau tagad jaunākie telefoni vairs nemaz tik daudz neatpaliek no datoriem savā procesora ātrumā, operatīvās atmiņas lielumā, kā arī kopējās atmiņas daudzumā. Vienīgā lieta, kur mobilie telefoni vēl kādu laiku nebūs tik labi kā konsoles un datori būs grafiskajā izpildē, jo videokartes telefonos vēl pagaidām ir visai vājas un būs jāpaiet kādam laikam līdz mēs nonāksim līdz situācijai, kas spēļu konsoles vairs nebūs vajadzīgs.

Lai izveidotu mobilo spēli ir vajadzīgas lielas investīcijas, un tāpēc arī parasti šie spēļu ražotāji ņem kredītus, bet tie nav nekādi kredīti parādniekiem, bet gan nopietnas kredītsaistības miljonu dolāru apmērā, lai varētu algot darbiniekus, kas pēc tam tad arī rada šīs spēles un un gan domā spēļu gaitu gan arī veido grafiku un tās pēc tam arī testē. Šis viss process aizņem daudz laika un darba un, lai gan mobilās spēles vēl nav tik nopietnas, kā datorspēles vai konsoļu spēles, tomēr tās strauji attīstās un visticamāk ka tuvākajā laikā arī sāks iznākt pirāms tišām labās 3D spēles ar grafiku kas pielīdzināma būs spēļu konsolēm!

Katru gadu tiek pārdoti apmēram 300 miljoni personālo un portatīvo datoru, bet kopumā pasaulē ir vairāk kā 2 miljardi datoru, kas nozīmē tikai to, ka jebkura nodarbe, ko uz šīm ierīcēm ir iespējams darīt noteikti, ka būs populāra. Un viena no šādām nozarēm ir datorspēles, ko tad ir iespējams spēlēt uz datoriem, planšetdatoriem vai mobilajiem telefoniem. Protams, ja spēle tiek spēlēta uz mobilā telefona to ir grūti nosaukt par datorspēli, bet savā mērā tā tas ir, jo telefons jau pats par sevi ir dators, tikai tas ir ievietots daudz mazākā formfaktorā un tam ir mazāks ekrāns un mazāk ievades objektu.

Digitālo spēļu izplatība ir ļoti plaša un cilvēki pērk un spēlē spēles ļoti lielos apjomos. Globālā videospēļu sfēra katru gadu apgroza vairāk kā 100 miljardus ASV dolāru, kur 50% no šī apgrozījuma nāk no konsolēm, 20% no datorspēlēm, bet vēl 20% no mobilajiem telefoniem, bet atlikušos procentus sastāda rokas spēļu konsoles, kas paliek aizvien nepopulārākas. Lielākā izaugsme ir tieši mobilo telefonu spēlēs, kas jau 2015. gadā sastādīs vismaz 22 miljardus ASV dolāru un apsteigs datorspēļu pārdošanas rādītājus.

Bet vai spēles vajadzētu pirkt ar kredīta palīdzību?

Atrais kredits ir pakalpojums, kas ļauj saņemt naudu uzreiz un pēc tam kreditoram maksāt katru mēnesi mazu summu par šīs naudas saņemšanu plus vēl mazus procentu maksājumus. Kredīti tiek izmantoti ļoti daudz un var teikt pilnīgi visās industrijās, bet spēļu pirkšanā, cik es zinu vēl kredīti netiek tik plaši izmantoti. Protams, cilvēki dažreiz izmanto kredītkartes, lai samaksātu par spēlēm, bet lielākoties to cenas ir pietiekoši zemas, lai tās varētu atļauties iegādāties no vienas algas. Bet jaunās spēles kas tiek izlaistas uz spēļu konsolēm un datoriem ir ļoti dārgas, jo to izstrādes maksas katru gadu tikai pieaug un pieaug. Mūsdienās jaunākās TOP spēles izveidē ir jāiegulda vairāki desmiti vai pat simti miljonu un ir pat spēles kuru izstādē tiek ieguldīti miljardi tieši tā iemesla dēļ, ka pēc tam šīs spēles nopelnīt vēl krietni vien vairāk naudas.

Manuprāt spēles nav pietiekoši labs ieguldījums naudai un tāpēc, nevajadzētu ņemt ātros kredītus lai iegūtu savā īpašumā jaunākās un krutākās spēles un noteikti nevajadzētu ņemt ar kredītu spēļu konsoles, kas var izmaksāt pat vairākus simtus Eiro. Es uzskatu ka kredīti ir jāizmanto tikai ārkārtas gadījumos, bet laba laika pavadīšana pie televizora ekrāna noteikti nav labs kredīta ieguldījums, tāpēc es to neieteiktu darīt!

Playstation jeb PS ir Sony radīta spēļu konsoļu platforma. Šis zīmols tika prezentēts 1994. gada 3. Decembrī, Japānā, reizē izlaižot pirmo Playstation konsoli. Šobrīd zīmolu prezentē četras spēļu konsoles, mediju centrs, tiešsaistes pakalpojumu serviss, 2 pārnēsājamās spēļu konsoles un citas ierīces.

1994. gadā izlaistais oriģinālais Playstation bija piektās paaudzes spēļu konsole ar šāda veida izskatu un kontroles sistēmu. 2000. gada 7. Jūlijā Sony nāca klajā ar uzlabotu Playstation versiju, kuru nosauca par PSone. Šai spēļu konsolei bija mainīts dizains – tā bija mazāka un ar gludākām malām. Tai arīdzan bija vērojamas grafikas izmaiņas lietotāja interfeisā. 2003. gadā šo abu spēļu platformu kopējais pārdošanas apjoms bija 102.49 miljoni vienību un laika gaitā šī konsole kļuva par pirmo, kuras pārdošanas apjoms sasniedzis 120 miljoni vienību.

2000. gadā tika izlaista jauna spēļu konsole – Playstation 2. Tā sastādīja konkurenci citām tā laika populārākajām konsolēm kā Xbox, Dreamcast un Nintendo Gamecube. Šī sestās paaudzes spēļu konsole atbalstīja arī lielāko daļu spēļu, kas bija paredzētas oriģinālajam Playstation. 2009. gadā šī konsole kļuva par visātrāk pārdoto konsoli vismaz 100 miljonu vienību apmērā un 2012. gadā Playstation 2 bija pārdota jau vairāk kā 155 miljonu vienībās. Gluži kā priekštecim, arī Playstation 2 tika izdota nedaudz uzlabota versija. 2004. gadā Playstation 2 Slimline piedāvāja krietni mazāku izmēru, mazāku skaņas daudzumu un iebūvētu portu, lai varētu lietot interneta pakalpojumus.

Sešus gadus pēc Playstation 2 izlaišanas, klajā nāca Playstation 3. Šī septītās paaudzes spēļu konsole bija konkurents Nintendo Wii un Xbox 360. Playstation 3 bija pirmā konsole, kas ieviesa jaunu kustību tehnoloģiju ar savu jauno bezvadu pulti. Šajā konsolē arī ir Blu-ray disku atskaņotājs, kā arī tā nodrošina augstas izšķirtspējas kvalitāti uz ekrāna. 2013. gada Novembrī visā pasaulē Playstation 3 pārdošanas apjoms pārsniedza 80 miljonus vienību. Arī šai konsole Sony izlaida Slim versiju ar pārveidotu dizainu un uzlabotiem tehniskajiem aspektiem. Bez Slim versijas šai konsolei pieejams arī Super Slim modelis, kas sver tikai 2 kilogramus.

Šobrīd jaunākā un arī tehniski labākā Sony spēļu konsole ir Playstation 4 jeb PS4. Tā tika izdota 2013. gada rudenī, lai gan tās izstrāde sākās jau 2008. gadā. Bez visiem tehniskajiem uzlabojumiem un astotās paaudzes spēļu sistēmas, klajā nāca Playstation aplikācija, kas ļauj īpašniekiem ar konsoli savienot savus viedtālruņus vai planšetdatorus, tādējādi pievienojot vēl vienu ekrānu un uzlabojot spēlēšanas kvalitāti.

Bez klasiskajām spēļu konsolēm tirgū ir arī divas mazākas pārnēsājamās spēļu konsoles – PSP jeb Playstation Portable guvis ļoti lielu popularitāti tāpat kā tā pēctecis PS Vita.

Xbox šobrīd ir viens no populārākajiem brendiem pasaulē. 2001. gadā Microsoft piederošā kompānija laida klajā jaunu spēļu konsoli ar nosaukumu Xbox. Līdz šim Xbox ir izveidojuši 3 – attiecīgi sestās, septītās un astotās paaudzes spēļu konsoles. Bez šīm spēļu platformām Xbox piedāvā arī dažādas aplikācijas, straumēšanu un tiešsaistes pakalpojumus. Xbox nosaukums radies saīsinot vārdus DirectX Box, kas attiecināmi uz Microsoft izstrādātajām grafikas sistēmām un pirmās spēļu konsoles izskatu.

Oriģinālā Xbox izlaišanas datums ir 2001. gada 15. Novembris, kad tas tika piedāvāts Ziemeļamerikas patērētājiem. To varētu uzskatīt par pirmo Microsoft centienu iekarot vietu spēļu konsoļu tirgū. Tā kā šī bija sestās paaudzes spēļu konsole, tai bija jāiztur konkurence ar tādiem citu kompāniju ražojumiem kā Sony Playstation 2, Sega Dreamcast un Nintendo GameCube. 2002. gadā tika ieviesta Xbox Live sistēma, kas Xbox lietotājiem ļāva spēlēt spēles tiešsaistes režīmā. Šajā gadījumā Xbox Live sastādīja jaunu konkurenci Dreamcast un vēlāk arī Playstation 2 tiešsaistes pakalpojumiem. Lai gan Xbox tiešsaistes režīms bija par maksu, tam bija vairākas priekšrocības, salīdzinot ar konkurentu pakalpojumiem – labāki serveri, draugu saraksts un apbalvojumi par dažādiem sasniegumiem spēlēs. Līdz nākamās Xbox konsoles izlaišanai, 2004. gadā šai spēļu platformai tika izveidota spēle Halo 2. Tā ir līdz šim vispārdotākā Xbox spēle un viena no populārākajām tiešsaistes spēlēm pasaulē.

2005. gada Novembrī tika izdots oriģinālās konsoles pēctecis – Xbox 360. Šī septītās paaudzes spēļu konsole konkurēja ar tādiem grandiem kā Sony Playstation 3 un Nintendo Wii. Xbox 360 pārdošanas apjomi bija milzīgi, jo tā jau pāris mēnešus iepriekš tika reklamēta E3 izstādē. Visos reģionos, izņemot Japānu, konsole tika izpārdota pilnībā. Šīs konsoles Xbox Live sistēma piedāvāja dažādus paplašinājumus, kas ļāva lietotājiem klausīties mūziku un skatīties filmas. Kā arī tika izveidota Kinect kustību kontroles sistēma, kas darbojās ar atsevišķu sensoru palīdzību. Xbox 360 piedāvāja arī dažādus tehniskus uzlabojumus, kā wi-fi uztvērēju, vairākus USB portus, paplašinātu atmiņas apjomu u.c.

2013. gada 22. Novembrī klajā nāca Xbox One. Astotās paaudzes spēļu platforma, kuras izdošanas laiks un tehnoloģiju apjoms pielīdzināms Sony Playstation 4 un Nintendo Wii U. Xbox One dizains ir divu iepriekšējo konsoļu apvienojums ar dažādiem uzlabojumiem. Ar šo konsoli iespējams ierakstīt savas spēles gaitu video, kā arī izmantot speciālu palīgierīci, kura ļauj skatīties televīziju un izpildīt komandas ar balss palīdzību. Xbox One pārdošanas apjomi ir krietni mazāki nekā priekštečiem, bet šīs konsoles tehniskie rādītāji ir ļoti iespaidīgi.

Kādreiz datorspēlēs kā Space Invader, kuras grafiskajā ziņā sastāvēja tikai no pikseļiem, mums ļāva tikai iedomāties kā vajadzētu izskatīties spēles pasaulei. 2D zīmējums dara tikai to, kas tam paredzēts, bet 3D modeļi ir pavisam dzīvi un ļauj mums izbaudīt spēli no cita skatpunkta. Mūsdienu jaunākajās spēlēs 3D grafikas ir attīstījušās tā, ka mēs varam dzīvot pavisam citās, ļoti reālistiskās pasaulēs. Bet 3D modeļiem un grafikām datorspēlēs arī sava vēsture, jo sākumā tās nebūt neizskatījās tieši tā, kā mēs tās redzam šodien.

Pati pirmā populārākā trīs dimensiju spēle bija Battlezone. Tajā tika izmantotas pavisam vienkāršas 3D grafikas, jeb viss vienkārši sastāvēja no līnijām un vektoriem. Spēles mērķis bija ar savu tanku ceļot pa spēles pasauli un cīnīties pret ienaidniekiem. Spēles būtība, salīdzinot ar pašām pirmajām videospēlēm, tam laikam bija diezgan sarežģīta. Tā kā spēle tika izlaista 1980. gadā, to varēja uzskatīt par ļoti augstu tehnoloģisku sasniegumu un tieši tādēļ šo spēli savulaik tankistu apmācībās izmantoja ASV bruņotie spēki.

Pirmā spēle ar krāsainu virtuālo pasauli bija Freescape Driller. Šī 1987. gadā izdotā spēle aizrāva ļoti daudzus spēlētājus, lai gan mūsdienās to daudzi ir kritizējuši. Spēles būtība ir izpētīt pavisam vienkāršu, no ģeometriskām figūrām sastāvošu, virtuālo 3D pasauli. Šīs spēles dzinējs, jeb virtuālā pasaule ir bijusi pamats daudzām citām tajā laikā izdotām datorspēlēm.

Vairākus gadus spēļu ražotāji pieturējās pie pašām vienkāršākajām tehnoloģijām un risinājumiem. Spēļu tēli izskatījās diezgan kantaini un taisni, virtuālās pasaules sastāvēja no 2D objektiem un trīs dimensijas bija tikai kā pieņemts apzīmējums, kurš attiecās tikai uz pāris objektiem spēlē. Tobrīd galvenais uzdevums bija likt visam izskatīties kā 3D, nevis to veidot un darīt pa īstam. Attīstoties tehnoloģijām, mainījās arī spēļu dizaini. Interesanti, ka šīs pārmaiņas dažādus spēļu žanrus skāra atšķirīgi. Shooter tipa spēlēm ir jābūt ātrām un grafikām plūstošām, tāpēc tās kādu laiku arī palika ļoti vienkāršas. Savukārt dažādās piedzīvojumu tipa spēlēs grafikas attīstījās.

Pirmā 3D shooter spēle bija Quake. Dažādu iemeslu dēļ to varētu uzskatīt ar par 2.5D spēli, jo tajā arī viss nebija trīs dimensijās, bet šīs spēles virtuālā pasaule bija tikai aizsākums spēļu industrijai turpmākajos gados.

Mūsdienās veikalos pieejamas tādas spēles kā Metro 2033, GTA V vai Crysis 2 pie kuru grafiskā noformējuma ir strādāts ļoti daudz. Pirms pāris gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka mēs datorspēlē ar acīm varētu izbaudīt gandrīz to pašu, ko realitātē. Un ļoti interesanti, ka spēles un to 3D dizaini turpina attīstīties, kas nozīmē, ka nākotnē datorspēlēs varēsim sastapties ar vēl dzīvākiem tēliem un objektiem.

Video spēļu industrija ir viena no lielākajām industrijām pasaulē ar vairāk nekā 100 miljardu apgrozījumu gadā un šajā industrijā darbojas dažas no pasaules bagātākajām kompānijām. Video spēles jau kopš datoru izveides sākuma ir bijušas kā viens no galvenajiem datoru izmantošanas veidiem un ikdienā videospēļu konsolē pamatā ir tikai datora procesors un video karte, kas tad arī vada visu spēles gaitu un parāda to uz monitora vai televizora ekrāna. Bet lielākā daļa no šīm spēlēm ir vienkārši izklaidei domātas spēles un tieši tāpat, kā filmas un televīzijas raidījumi šīs spēles tiek veidotas tikai un vienīgi lai būtu interesantas un aizraujošas un tādā veidā nestu to izstrādātājiem peļņu. Bet patiesībā spēlēm būtu jābūt gan interesantām gan arī pamācošām, lai cilvēki varētu no tām arī kaut ko iemācīties nevis tikai izklaidēties.

Mūsdienās pamācošās videospēles ir vai nu pilnīgi un galīgi neinteresantas vai arī nav pietiekoši labi finansētas, lai tās varētu izveidot pietiekoši lielas un ar pietiekoši labu grafisko dizainu. Tieši tāpēc arī šīs spēles, kur spēlētājs arī kaut ko iemācās tiek uzskatītas par garlaicīgām un pilnīgi nevajadzīgām atšķirībā no lielajām šaušanas, braukšanas un sporta spēlēm, kas katru gadu iegūst top vietas pirktāko spēļu topos. Bet tā tam nevajadzētu būt, un noteikti, ka vajadzētu būt iespējai arī šajās spēlēs ievietot noderīgu un pašsaprotamu informāciju, lai to spēlētāji viņiem nemaz nezinot šo informāciju iemācītos.

Pēdējā laikā tādas spēles, kā “Kerbal Space Program” un “Minecraft” tomēr virza šo industriju uz citu pusi un tās sāk attēlot reālu fiziku ar reālām darbībām, kas varētu notikt arī īstajā pasaulē, bet tik un tā ir izveidotas pietiekoši interesantas, lai iegūtu tūkstošiem un pat miljoniem spēlētāju uzmanību. Protams, no vienas puses var teikt, ka videospēles pašas par sevi ir daudz labākas, kā filmas vai seriāli, jo tajās spēlētājs vismaz pats var veikt dažādas darbības un pats izlemt, ko īsti darīt, bet šaut briesmoņus vai braukt ar mašīnu pa trasi tomēr nav tas pats, kas būvēt savu pilsētu, vai arī savas raķetes un pēc tam pašam tās laist kosmosā.

Manuprāt, video spēļu nākotne slēpjas tieši tādās spēlēs, kas ir izveidotas interesantas, bet tajā pat laikā spēlētājam iemāca kaut ko jaunu par mūsu pasauli un dara to nevis ar lekcijas, bet gan reālas spēles darbības palīdzību. Tam būtu jānotiek pašsaprotami un nevajadzētu būt nekādiem paskaidrojumiem, kas izlektu spēles vidū, bet gan šie koncepti būtu jāsaprot pašam spēlētājam, lai varētu turpināt spēli, kas tad arī dotu viņam vajadzību tos atklāt un iemācīties. Ja spēļu veidotāji varētu izveidot šādas datorspēles, un uztaisīt tās arī pietiekoši labas ar skaistu grafisko vidi un interesantu stāstu, tad visticamāk, ka mūsu bērni ātri vien iemācītos daudz vairāk lietas, kā tas notiek skolā.

Datorspēļu spēlēšana mūsdienās ir viens no populārākajiem veidiem, kā pavadīt savu brīvo laiku un izklaidēties. Daudz cilvēku to dara visai bieži un pat ar to pelna naudu, savukārt citi datorspēles nespēlē vispār. Datorspēļu vēsture ir apmēram tikpat sena, cik mūsdienās pazīstamo datoru vēsture. Laika gaitā ir programmētas un izlaistas pietiekami daudz datorspēļu, lai jebkurš spēlēt gribētājs varētu atrast kaut ko savai gaumei. Līdz mūsdienām piecas populārākās un visvairāk pārdotās datorspēles ir Minecraft, World of Warcraft (WoW), Diablo III, Half-Life 2 un Starcraft. Lai gan šīs spēles ir ļoti populāras, tomēr tās ir arī dārgas un bieži vien cilvēkiem ir jāņem bezprocentu kredīts, lai nosegu šīs spēļu izmaksas, jo tās nereti ir arī diezgan atkarību izraisošas!

Minecraft
Zviedru programmētāja Markus Persson izstrādātā un vēlāk arī sekmīgi pārdotā datorspēle strauji ieguva popularitāti daudzu datorspēļu cienītāju vidū. Pirmā spēles versija tika izlaista 2009. gada 17. Maijā un tās pilnā versija tirgū tiek pārdota no 2011. gada 18. Novembra. Spēle guva popularitāti tās plašo iespēju un praktiski neierobežotās pasaules dēļ. Spēlētājs šajā 3D pasaulē var darīt, ko vien vēlas, piemēram, uzbūvēt savu sapņu māju vai cīnīties ar spēlē sastopamajiem briesmoņiem. Minecraft bieži tiek kritizēta tās grafiskā attēlojuma dēļ. Visa spēle sastāv no blokiem un pikseļiem, kas savas vienkāršības dēļ arī aizrauj lielāko daļu spēlētāju. Spēlei pieejama arī tiešsaistes versija, kurā piedzīvojumos var doties vairāki spēlētāji vienlaikus.

World of Warcraft
World of Warcraft jeb WoW ir līdz šim pasaulē populārākā tiešsaistes lomu spēle. Pirmā spēles versija izlaista 2004. gadā un tai jau ir iznākuši 5 papildinājumi. WoW spēlētājs kontrolē savu tēlu, ar kuru tas var izpētīt virtuālo spēles pasauli, cīnīties ar monstriem vai citiem spēlētājiem, pildīt misijas un darboties ar spēles tēliem. Spēles vēsturē ir izveidoti vairāk kā 100 miljoni tēlu un spēlētāju skaits vēl joprojām turpina augt.

Diablo III
Blizzard Entertainment 2012. gadā izdotā Diablo III ir cīņas lomu spēle, kurā spēlētājam ir jāizvēlas viens no tēliem un jāpilda uzdevumi, lai cīnītos pret visa ļaunuma iemiesojumu – Diablo. Diablo III ir pasaulē visātrāk pārdota spēle, jo pirmo 24 stundu laikā tika pārdoti 3,5 miljoni kopijas. Spēle saņēmusi lielu kritiķu atzinību, lai gan tajā ir pietiekami daudz lietu, kas likušas veikt pārdomas par tās izstrādi un ideju.

Half-Life 2
Valve radītā Half-Life 2 ir pirmās personas šaušanas spēle, kurā spēlētājs iejūtas galvenā spēles varoņa Gordon Freeman tēlā un, izmantojot ieročus un dažādas spēles piedāvātās opcijas, cīnās ar monstriem un citiem spēles tēliem nākotnes pasaulē. Half-Life 2 saņēmusi ļoti daudz atzinību spēles fizikas, animācijas, skaņas efektu, tēlu un citu spēles elementu iespaidā. Spēle saņēmusi 39 dažādas gada spēles balvas un 2012. gadā tika atzīta par desmitgades datorspēli. Spēles grafiskais dizains un fizikas elementi ir izmantoti kā pamats arī citām, populārām datorspēlēm.

Starcraft
1998. gadā izdotā stratēģijas spēle jau kļuvusi par datorspēļu klasiku. Spēli izstrādājuši Blizzard Entertainment, kas arī izdevuši WoW un Diablo III. Spēles darbība norisinās 25. gadsimtā, kur tālā Piena galaktikas daļā 3 sugas cīnās par savstarpēju dominanci. Ļoti lielu popularitāti Starcraft tiešsaistes versija iemantojusi Āzijā īpaši Dienvidkorejā. Šajā valstī spēlētāji piedalās profesionālās sacensībās, slēdz darījumus ar sponsoriem un pat piedalās turnīros, kurus pārraida televīzijā.
Šīs bija tikai 5 no populārākajām un pārdotākajām datorspēlēm pasaulē. Kopumā ir izdotas vairāk kā 100 datorspēles, kuru kopiju pārdošanas apjoms ir sasniedzis vismaz 1 miljonu eksemplāru.

Datorspēles un to vēsturi bieži saista ar pirmo personālo datoru izveidi, un patiesībā ir arī pamatots iemesls to darīt. Ar IBM izlaisto pirmo personālo datoru 1981. gadā sākās straujš datorspēļu popularitātes pieaugums. Neskatoties uz to, pirmās datorspēles pastāvējušas arī kādu laiku pirms tam.

1952. gadā uz EDSAC lieldatora tika uzprogrammēta pirmā datorspēle pasaulē, kuru mūsdienās pazīstam kā ‘’desas’’ jeb ‘’krustiņi un nullītes’’. 1961. gadā uz cita veida lieldatora tapa otrā datorspēle – ‘’Spacewar!’’. Pirmā datorspēļu paaudze pārsvarā bija teksta piedzīvojumi jeb interaktīvas spēles, kuras sastāvēja no teksta un attiecīgām funkcijām. Laika gaitā par svarīgu faktoru spēļu izstrādē sāka kļūt to grafiskais dizains. Laikā, kad klajā nāca otrā videospēļu paaudze, datorspēļu kompānijas lielu peļņu guva pārveidojot daudzas spēles, kas paredzētas konsolēm, lai tās varētu spēlēt datorā.

1981. gadā IBM pārdošanā izlaida pirmo personālo datoru. Tā cena bija visai liela un to lielākoties iegādājās biznesa vajadzībām. Laika gaitā cena kritās, un attiecīgi to varēja iegādāties aizvien vairāk cilvēku izmantošanai mājās un citur. 1983. gadā video spēļu tirgus piedzīvoja lielu krīzi, jo liels skaits spēļu kompāniju, cenšoties gūt lielākus panākumus, izdeva milzīgu skaitu zemas kvalitātes spēļu kārtridžu. Attiecīgi datoru un datorspēļu biznesā bija vērojams uzplaukums, jo interese par spēļu konsolēm samazinājās. 1987. gadā personālie datori jau bija kļuvuši par galveno un svarīgāko platformu, kurai tika veidotas jaunās spēles. Tikai gadu vēlāk savu darbību sāka pirmās NES spēļu konsoles, kas pilnībā izmainīja video spēļu tirgu un arī samazināja datorspēļu popularitāti. Datorspēles tomēr nekur nepazuda.

Līdz 1993. gadam ar dažādiem uzlabojumiem tika izdotas vairākas datorspēles, bet 1996. gadā līdz ar pirmo Windows operētājsistēmu darbību tika izdotas pirmās 3D datorspēles, kā ‘’Tomb Raider’’ vai ‘’Unreal’’. Tas arī ir pēdējais liela apmēra pagrieziena punkts datorspēļu vēsturē. Attīstoties tehnoloģijām, arī datorspēles ir krietni mainījušās. Jaunākās paaudzes spēļu dizains, fizika un dažādi citi elementi ir sasnieguši jaunus apmērus, par kuriem pirmie spēļu programmētāji nemaz nevarēja iedomāties. Arī datorspēļu daudzums un spēlētāju skaits ir milzīgs, jo šīs tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas jauniem lietotājiem.

Datorspēļu vēsturē ir bijuši daudz svarīgu notikumu, kuri visbiežāk balstījušies uz uzlabojumiem datoru vai spēļu konsoļu industrijās un šie notikumi ir palīdzējuši tapt vienam no mūsdienu populārākajiem izklaides veidiem.

Nintendo ir japāņu elektronisko ierīču ražošanas kompānija, kura dibināta 1889. gadā, kā vienas japāņu kāršu spēles ražotāja. Šī kompānija kopumā ir izveidojusi un veiksmīgi pārdevusi septiņas dažādu veidu spēļu konsoles ar vairākiem modeļiem, kuru pārdošanas kopskaits 2013. gada nogalē bija sasniedzis jau aptuveni 670 miljonu ierīču. Pirmās spēļu konsoles Nintendo sāka ražot 1977. gadā. Tās neguva lielu atsaucību līdz NES (Nintendo Entertainment System) ražošanai un nonākšanai tirgū.

Pirmās Nintendo spēļu konsoles bija Color TV Game un Game & Watch. Šīs spēļu platformas tika pārdotas tikai Japānā un lielu atsaucību tirgū tā arī neguva. 1985. gadā Nintendo izdeva jaunu spēļu konsoli ar saīsināto nosaukumu NES. Tā bija pirmā ierīce, kuru kompānija pārdeva ārpus Japānas un tā arīdzan guva milzīgus panākumus. 8 bitu konsole ar plašo un interesanto spēļu klāstu ir populāra vēl šodien, un daudzi video spēļu entuziasti labprāt iegūtu NES arī savā īpašumā. Ļoti daudzas mūsdienās pazīstamas spēļu franšīzes kā, piemēram, Legend of Zelda ir aizsākušās tieši uz šīs spēļu platformas.

Kompānijas līdz šim vienam no veiksmīgākajiem ražojumiem sekoja tā uzlabota versija jeb 16 bitu SNES. Šī konsole neguva tik spožus panākumus kā tās priekštece, bet tik un tā pārdošanas apjomi bija ievērojami lieli. Arī dažādu NES spēļu turpinājumi bija pieejami uz jaunās SNES spēļu konsoles. Pēc SNES Nintendo izlaida divas spēļu konsoles – Nintendo 64 un Nintendo GameCube. Šo konsoļu pārdošanas apjomi bija ievērojami mazāki nekā NES un tiem popularitātes ziņā vajadzēja konkurēt ar tajā laikā strauji augošajām citu spēļu konsoļu ražotāju firmām. Piemēram, GameCube popularitāti pasaules tirgū bija grūti iemantot, jo tā bija sestās paaudzes spēļu konsole un tai vajadzēja konkurēt ar tādiem grandiem kā Sony Playstation 2, Sega Dreamscast un Microsoft Xbox.

2006. gadā Nintendo atkal radīja revolūciju video spēļu jomā, klajā laižot Wii spēļu konsoli. Atšķirībā no pierastajām spēļu konsolēm, kurās visa darbība tiek kontrolēta ar pulti, Wii pults reaģē uz tās kustībām vidē. Šāda tehnoloģija ļāva izveidot tādas spēles, kā Wii Sports, kurās spēlētājam ir fiziski jākustas. Šīs spēļu konsoles pārdošanas apjomi vēl joprojām ir milzīgi, tāpat kā plašais spēļu klāsts, kurš atšķiras no citu spēļu konsoļu piedāvājuma.

Nintendo var uzskatīt par pionieriem pārnēsājamo video spēļu ražošanā. Pirmā pārnēsājamā video spēļu konsole, kuras lielums to atļāva pat ielikt kabatā, bija Game & Watch. Šis spēļu konsoles paveids bija aizsākums pasaulē plaši pazīstamajai spēļu platformai Game Boy. Game Boy ir trešā visu laiku pārdotākā spēļu konsole pasaulē. Otrajā vietā ir tās sekotāja – Nintendo DS. Nintendo DS pēc dizaina ir līdzīga Game & Watch spēļu konsolei, bet tai ir visi mūsdienu spēļu konsoļu elementi. Pēdējā šāda tipa izdotā konsole ir Nintendo 3DS, kuras ekrāns spēlētājam rada 3 dimensiju efektu.