Mācību datorspēles

Video spēļu industrija ir viena no lielākajām industrijām pasaulē ar vairāk nekā 100 miljardu apgrozījumu gadā un šajā industrijā darbojas dažas no pasaules bagātākajām kompānijām. Video spēles jau kopš datoru izveides sākuma ir bijušas kā viens no galvenajiem datoru izmantošanas veidiem un ikdienā videospēļu konsolē pamatā ir tikai datora procesors un video karte, kas tad arī vada visu spēles gaitu un parāda to uz monitora vai televizora ekrāna. Bet lielākā daļa no šīm spēlēm ir vienkārši izklaidei domātas spēles un tieši tāpat, kā filmas un televīzijas raidījumi šīs spēles tiek veidotas tikai un vienīgi lai būtu interesantas un aizraujošas un tādā veidā nestu to izstrādātājiem peļņu. Bet patiesībā spēlēm būtu jābūt gan interesantām gan arī pamācošām, lai cilvēki varētu no tām arī kaut ko iemācīties nevis tikai izklaidēties.

Mūsdienās pamācošās videospēles ir vai nu pilnīgi un galīgi neinteresantas vai arī nav pietiekoši labi finansētas, lai tās varētu izveidot pietiekoši lielas un ar pietiekoši labu grafisko dizainu. Tieši tāpēc arī šīs spēles, kur spēlētājs arī kaut ko iemācās tiek uzskatītas par garlaicīgām un pilnīgi nevajadzīgām atšķirībā no lielajām šaušanas, braukšanas un sporta spēlēm, kas katru gadu iegūst top vietas pirktāko spēļu topos. Bet tā tam nevajadzētu būt, un noteikti, ka vajadzētu būt iespējai arī šajās spēlēs ievietot noderīgu un pašsaprotamu informāciju, lai to spēlētāji viņiem nemaz nezinot šo informāciju iemācītos.

Pēdējā laikā tādas spēles, kā “Kerbal Space Program” un “Minecraft” tomēr virza šo industriju uz citu pusi un tās sāk attēlot reālu fiziku ar reālām darbībām, kas varētu notikt arī īstajā pasaulē, bet tik un tā ir izveidotas pietiekoši interesantas, lai iegūtu tūkstošiem un pat miljoniem spēlētāju uzmanību. Protams, no vienas puses var teikt, ka videospēles pašas par sevi ir daudz labākas, kā filmas vai seriāli, jo tajās spēlētājs vismaz pats var veikt dažādas darbības un pats izlemt, ko īsti darīt, bet šaut briesmoņus vai braukt ar mašīnu pa trasi tomēr nav tas pats, kas būvēt savu pilsētu, vai arī savas raķetes un pēc tam pašam tās laist kosmosā.

Manuprāt, video spēļu nākotne slēpjas tieši tādās spēlēs, kas ir izveidotas interesantas, bet tajā pat laikā spēlētājam iemāca kaut ko jaunu par mūsu pasauli un dara to nevis ar lekcijas, bet gan reālas spēles darbības palīdzību. Tam būtu jānotiek pašsaprotami un nevajadzētu būt nekādiem paskaidrojumiem, kas izlektu spēles vidū, bet gan šie koncepti būtu jāsaprot pašam spēlētājam, lai varētu turpināt spēli, kas tad arī dotu viņam vajadzību tos atklāt un iemācīties. Ja spēļu veidotāji varētu izveidot šādas datorspēles, un uztaisīt tās arī pietiekoši labas ar skaistu grafisko vidi un interesantu stāstu, tad visticamāk, ka mūsu bērni ātri vien iemācītos daudz vairāk lietas, kā tas notiek skolā.

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.