Pirmsskolas vecuma bērni un datorspēles

Par datorspēlēm un to iespaidu uz bērnu psihi ir rakstīts ļoti daudz. Gandrīz visu speciālistu viedokļi sakrīt, ka aizraušanās ar virtuālajām spēlēm atstāj negatīvu iespaidu uz veselību un cilvēka psihi. Ļoti aktuāls, šis jautājums ir attiecībā pret bērnu aizraušanos pavadīt brīvo laiku spēlējot datorspēles. Vai tik tiešām virtuālās spēles tik ļoti iespaido bērnu psihi?

Datorspēļu psiholoģija.

Datorspēles – tas ir cilvēka mēģinājums pakļaut sev realitāti. Manipulējot ar virtuālo pasauli, spēlētājs jūtas nevis kā skatītājs, bet kā dalībnieks, kā radītājs. Virtuālajā pasaulē, atšķirībā no reālās pasaules viss notiek vienā acumirklī. Nospied pogu un saņem attiecīgo rezultātu. Nevajag gaidīt, nevajag piepūlēties.

Spēle – tā ir vienkāršota realitātes imitācija. Ir ļoti viegli iemācīties pārvaldīt tādu realitāti. Psihologi apgalvo, ka vinnējot, pārvarot kārtējo līmeni, cilvēks sāk justies tā, it kā viņš būtu sasniedzis zināmus rezultātus, ka viņš ir gudrs, bet tās ir ļoti patīkamas sajūtas. Pat, pieaugušiem cilvēkiem datorspēles var kļūt par pašrealizācijas veidu, nemaz jau nerunājot par bērnu.

Datorspēļu iespaids uz nenoformēto bērnu psihi.

Virtuālo tēlu spilgtums un dinamisms piesaista bērnu. Viņam tiek dota iespēja manipulēt ar jaunu, interesantu realitāti. Visā datorspēļu pasaulē viņš jūtas svarīgs, viņš pats visu izlemj, pats visu panāk un jūtas drošs, gudrs, pieaudzis. Spēle rada neierobežotas iespējas. Liels risks bērniem nokļūt atkarīgo lokā ir tad, ja vecāki nedod viņiem iespēju realizēties ikdienā. Ja bērnam nav iespējas realizēties reālajā pasaulē, tad palīgā nāk virtuālā pasaule.

Pazīmes, kuras signalizē par datorspēļu atkarības veidošanos.

Spēles laikā bērns atsakās reaģēt uz lūgumiem, kļūst agresīvs, ja kāds cenšas novērst viņa uzmanību.

Viņš visu laiku runā par datorspēlēm, ar nepacietību gaida atgriešanos pie monitora.

Ja bērnam aizliedz datorspēles vai ierobežo laiku, bērnam paliek slikts, nomākts garastāvoklis.

Ja nav iespēja spēlēt datorspēles, tad reālajā pasaulē nevar atrast sev nodarbošanos.

Attīstās asa nepieciešamība spēlēt datorspēles.

Kādas briesmas slēpjas aiz nevainīgajām datorspēlēm.

Pirmais, uz ko zinātnieki vērš uzmanību – tā ir zināma agresivitātes palielināšanās bērniem, kuri spēlē cietsirdīgas spēles. Regulāra ’’kara darbību’’ atkārtošana, formē apziņu, ka lai sasniegtu rezultātus vajag būt maksimāli agresīvam. Nogalinot spēles varoņus bērns izjūt baudu. Tas provocē agresijas stāvokļa fiksēšanu. Tā, savukārt, tiek pārnesta reālajā dzīvē.

Bērni, kuri jau no agras bērnības spēlē datorspēles, bieži vien reālajā dzīvē saskaras ar sadarbības un saskarsmes problēmām. Pētījumi parāda, ka viņi nav ieinteresēti kontaktu dibināšanā ar apkārtējiem cilvēkiem. Viņi slikti saprot citu cilvēku jūtas un emocijas, nerēķinās ar viņu vajadzībām, bet tas nozīmē, ka nav spējīgi veidot produktīvu saskarsmi.

Pirmsskolas vecuma bērni, kuri pavada daudz laika spēlējot datorspēles, uztver virtuālos tēlus, bet slikti reaģē uz skaņas signāliem. Tas nozīmē, ka bērns skolā slikti mācīsies. Viņi nav spējīgi adekvāti uztvert skaņas signālus, un tas manāmi ietekmē viņu sekmes.

Spēles, kuras tiek spēlētas vakaros izraisa bezmiegu. Tās saīsina dziļā miega fāzi, kuras laikā atpūšas nervu sistēma, tiek pārstrādāta un sistematizēta dienas laikā iegūtā informācija.

Psihiskie traucējumi, kurus rada pārlieku liela aizraušanās ar datorspēlēm:

Demonstratīva uzvedība.

Agresivitāte.

Nepietiekami attīstīta valoda.

Pārlieku liela uzbudināmība.

Miega traucējumi.

Traucēts kontakts ar apkārtējiem.

Trauksme.

Emocionālās sfēras traucējumi.

Problēmas ar socializāciju.

Koncentrēšanās traucējumi.

Bet tagad, medus karote darvas mucā.

Daži speciālisti apgalvo, ka saprātīga datora spēļu izmantošana var labvēlīgi ietekmēt bērna attīstību. Ja pareizi piemeklē spēli un ierobežo konkrētu laiku ( pirmskolas vecumam bērniem tas nedrīkst pārsniegt 10 minūtes), tad spēles rezultātā var izveidoties māka ātri pieņemt lēmumus, attīstīt loģisko domāšanu, uzmanību, koordināciju un māku saplānot savas darbības.

Pilnībā norobežot bērnu no datorspēlēm mūsdienās ir grūti, arī speciālisti iesaka neizmantot galējības. Lai izslēgtu atkarību no datorspēlēm pietiks ar to, ja jūs sava bērna dzīvi piepildīsiet ar interesantiem, spilgtiem notikumiem. Ja vecāka savam bērnam velta pietiekami daudz pozitīvas uzmanības, piedāvā alternatīvus darbošanās veidus, viņam izstrādājas noturīga imunitāte pret datorspēlēm.

 

 

Comments are closed, but trackbacks and pingbacks are open.